bezkaunība
"Bezkaunība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē kauna trūkumu, nekaunību, bezkaunīgu rīcību vai uzvedību. Izsaka rupjību, nepieklājību vai necienību pret sabiedrības normām, bieži vien ar izteiktu nekaunību vai bezkaunīgu pārliecību.
Piemēri lietojumā:
1. Viens vārds teikumā:
Viņa bezkaunība pārsteidza visus klātesošos.
(Nozīme: viņa nekaunīgā uzvedība bija pārsteidzoša.)
2. Salīdzinājumā ar "kauns":
Kāpēc tu rīkojies ar tādu bezkaunību? Tev vispār nav kauna?
(Pretstatā "kaunam" – "bezkaunība" uzsver uzvedības nepieklājību.)
3. Morālam novērtējumam:
Pazīstama politiķa bezkaunība izpaudās melos, kas tika atklāti.
(Rada negatīvu morālo raksturojumu – nekaunīga nelietība.)
Sinonīmi: nekaunība, nekaunīgums, bezkaunīgums, bezkaunība.
Antonīmi: kaunīgums, kautrība, pieklājība.
Īss skaidrojums:
"Bezkaunība" ir negatīva cilvēka īpašība, kas parādās, kad kāds apzināti ignorē sabiedrības vai morāles normas, nerādot ne mazākās neērtības vai vainas sajūtas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.