kaunīgums
"Kaunīgums" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē kaunīgu raksturu, būtību vai stāvokli — tas ir, cilvēka īpašība būt kautrīgam, atturīgam, ar izjūtu par pieklājību vai iekšēju šķību, kas noved pie saskatāmas vai jūtamas kautrības, bikslības.
Piemēri lietojumā:
1. Rakstura aprakstā:
Viņas kaunīgums izpaudās sarkstot vaigos, kad viņu uzslavēja.
(Šeit "kaunīgums" nozīmē kautrīguma izpausmi — fizisku reakciju.)
2. Kvalitātes novērtējumā:
Tā bija nevis vienkārša kautrība, bet dziļš, dabisks kaunīgums, kas viņai piešķīra īpašu pievilcību.
(Norāda uz iekšēju īpašību kā pozitīvu rakstura iezīmi.)
Saistītie vārdi:
- kaunīgs (īpašības vārds) — piem., kaunīga meitene
- kaunīgāk (pārākā pakāpe) — piem., viņa uzvedās kaunīgāk nekā parasti
Skaidrojums:
Atšķirībā no vārda "kauns" (konkrēta sajūta vai situācija), "kaunīgums" vairāk uzsver pastāvīgu rakstura iezīmi vai vispārīgu stāvokli. Lietojams gan aprakstos, gan daiļliteratūrā, lai raksturotu cilvēka dabu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.