kaunīgs

"Kaunīgs" nozīme:
Tas apzīmē cilvēku, kurš ir kautrīgs, nedrošs, viegli sarūgtināms, vai arī kautrību izraisošs (piemēram, situācija vai uzvedība). Vārds bieži lietots, lai raksturotu cilvēku, kurš izvairās no uzmanības centrā stāšanās, jutīgs pret kritiku vai kaunu.

Piemēri:
1. Par personu:
"Viņa ir ļoti kaunīga meitene – sarunājoties, viņa reti paceļ acis."
2. Par uzvedību:
"Ar kaunīgu smaidu viņš paslēpa seju aiz plaukstas."
3. Par situāciju:
"Tas bija kaunīgs jautājums, un visi apklusa."

Sinonīmi: kautrīgs, nedrošs, bikls, kautrīgs.
Antonīmi: bezkaunīgs, pārdrošs, pašpārliecināts.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'kaunigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Kaunīgs" nozīme: Tas apzīmē cilvēku, kurš ir kautrīgs, nedrošs, viegli sarūgtināms, vai arī kautrību izraisošs (piemēram, situācija vai uzvedība). Vārds bieži lietots, lai raksturotu cilvēku, kurš izvairās no uzmanības centrā stāšanās, jutīgs pret kritiku vai kaunu. Piemēri: 1. Par personu: "Viņa ir ļoti kaunīga meitene – sarunājoties, viņa reti paceļ acis." 2. Par uzvedību: "Ar kaunīgu smaidu viņš paslēpa seju aiz plaukstas." 3. Par situāciju: "Tas bija kaunīgs jautājums, un visi apklusa." Sinonīmi: kautrīgs, nedrošs, bikls, kautrīgs. Antonīmi: bezkaunīgs, pārdrošs, pašpārliecināts.