dzīvs
dzīvs īp.- Tāds, kas aug un attīstās; tāds, kas dzīvo; pretstats: nedzīvs, miris. Dzīva būtne. Dzīvā daba -- augi un dzīvnieki. Dz. organisms. Māte viņam vēl dzīva. Dzīvi ziedi (dabiski pretstatā mākslīgiem). Dzīva valoda -- valoda, kuru attiecīgā laikmetā runā kādā cilvēku kopa.
- Mundrs, možs, dzīvespriecīgs. Dz. bērns.
- Tāds, kurā izpaužas mundrums, možums, dzīvesprieks. Dzīvas acis. Dzīva sejas izteiksme.
- Raits; rosīgs; intensīvs. Spert dzīvāku soli. Dzīva rosība. Dzīva kustība, satiksme. Dzīvi sarunāties.
- Par psihiskām norisēm - intensīvs, spēcīgs. Dzīva iztēle, dzīva fantāzija. Dzīva interese.
- Tāds, kas līdzīgs īstenībai; noturīgs, labi saglabājies atmiņā. Tas man vēl dzīvā atmiņā. Es dzīvi iztēlojos visu notikušo. Kara šausmas vēl ir dzīvas tautas atmiņā.
- Neskarts, vesels, neizpostīts. sar. Visa alga vēl dzīva. Mājas kara laikā palikušas dzīvas.
- Tāds, kas ir vai piemīt kam lielā daudzumā (arī bez piejaukuma). sar. Dzīvu naudu maksā. Dzīvu sāli, dzīvus taukus ēst.
Frazeoloģismi:- Dzīvu apēst sar. -- apēst veselu, nesakostu; -- iznīcināt, pazudināt (kādu). Tas jau viņu būtu dzīvu apēdis.
- Aiz kauna vai dz. būtu zemē ielīdis sar. -- saka kāds, kas pārdzīvo lielu kaunu.
- Ne dz., ne miris (aiz bailēm) -- stipri pārbijies.
- (Tur nav, nebija) nevienas dzīvas dvēseles sar. -- saka par kādu, kas ļoti slikti izskatās (piem., slimības dēļ).
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'dzivs' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.