dzimtsnomnieks
"Dzimtsnomnieks" ir vēsturisks termins, kas apzīmēja zemnieku, kas dzīvoja un strādāja citas personas (parasti muižnieka) zemē, par to maksājot dzimtas nodevu (naudas vai dabas maksājumu) un veicot pagraba darbus (piemēram, kalpošanu muižā). Tas nebija vergs, bet arī ne brīvs īpašnieks — viņš bija piesiets konkrētai muižai un nodevas pienākumiem, kas bieži tika mantoti no paaudzes paaudzē.
Īsumā: dzimtsnomnieks = pienākumiem pakļauts zemnieks, kas dzīvoja un strādāja kāda citā zemē, maksājot nodevu un veicot darbus.
Piemēri:
1. Vēsturiskā kontekstā:
Viduslaiku Latvijā lielākā daļa latviešu zemnieku bija dzimtsnomnieki, kas strādāja vācu muižnieku zemēs, maksāja desmito (daļu no ražas) un bija pienākāti veikt bezatlīdzīgus darbus muižas saimniecībā.
2. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē):
"Pēc padomju laikiem daudzi kolhoza strādnieki jutās kā dzimtsnomnieki — bija pieraduši pie svešas zemes un atkarības no augstākās varas."
(Šeit tas simbolizē psiholoģisku vai ekonomisku atkarību, nevis juridisku statusu.)
Piezīme: Termins mūsdienās lietots gandrīz tikai vēsturiskā vai metaforiskā nozīmē, jo dzimtsnomnieku institūcija izzuda līdz ar dzimtbūšanas atcelšanu 19. gadsimtā (Latvijā — 1817.–1819. gadā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.