dreboņa
"Dreboņa" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē nelielu, vāju, nepastāvīgu uguni (piemēram, sveces liesmu, dzirksti, mirdzumu), kas bieži vien trīc, mirgo vai drūp. Tas var attiekties arī uz gaismas atspīdumu vai nespēcīgu, nepastāvīgu gaismu tumšā vidē.
Piemēri lietojumam:
1. Tumšajā istabā vienīgā gaisma bija sveces dreboņa.
(Nozīme: istabu apgaismoja tikai sveces vājā, mirgojošā liesma.)
2. Meža tumsā viņš ieraudzīja tālumu dreboņu – iespējams, kāda māja.
(Nozīme: tālumā redzēja vāju gaismas punktu/atspīdumu.)
3. Pēdējā ugunskura dreboņa izgaisa vējā.
(Nozīme: ugunskura vājā, trīcošā liesma nodzisa.)
Sinonīmi: dzirksts, mirdzums, mirgoņa, liesmiņa.
Vārds "dreboņa" bieži lietots dzejā un literatūrā, lai radītu atmosfēru vai aprakstītu maigu gaismu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.