"Donžuāns" (spāņu: Don Juan) ir leģendārs tēls, kas simbolizē kārdinātāju, sieviešu gūstekņu mīlnieku un bezatbildīgu dzīvesstila pārstāvi. Šis tēls radies Spānijas folklorā un literatūrā, kur viņš tiek attēlots kā aristokrāts, kurš pārņemts ar mīlas piedzīvojumiem, bieži vien ignorējot sabiedrības normas un atstājot aiz sevis sirdis lauztās.
Galvenās iezīmes:
1. Nenovēršama pievilcība sieviešu acīs.
2. Moraļas trūkums — viņš bieži maldina, apmāna un atstāj sievietes.
3. Izpētes un izaicinājuma meklējumi — mīlas "medības" kā pašmērķis.
4. Traģiskais gals dažās versijās (piemēram, sodīts ellē).
Piemēri lietojumā:
1. Literatūra:
- Tirso de Molinas luga "Seviljas kārdinātājs" (1630) — pirmais zināmais literārais iemiesojums.
- Mocarta opera "Don Žuans" (1787) — muzikāls tēla attēlojums.
- Džordža Bairona nepabeigtā poēma "Don Žuans" (1819) — romantiska interpretācija.
2. Mūsdienu lietojums:
- "Viņš dzīvo kā īsts donžuāns — katru nedēļu ar citu meiteni."
→ Apzīmē cilvēku ar nepastāvīgām mīlas attiecībām.
- "Netici viņa solījumiem, tas ir īsts donžuāns!"
→ Brīdinājums par vīrieti, kas māj sievietēm.
3. Psiholoģijā:
- Termins "donžuānisms" dažreiz lietots, lai aprakstītu kompulsīvu vajāšanu pēc jaunām romantiskām iekarojumām.
Svarīgi: Donžuāna tēls dažādās kultūrās var tikt skatīts gan kā negatīvs (egoistisks izmantotājs), gan kā romantisks brīvības simbols. Mūsdienās vārds bieži lietots ar ironisku vai nosodīšanas nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.