disfunkcija
Disfunkcija nozīmē normālas funkcijas traucējumus vai bojājumu kādā sistēmā, orgānā, attiecībās vai organizācijā. Tas norāda, ka kaut kas nedarbojas pareizi, efektīvi vai saskaņā ar paredzēto.
Īss skaidrojums:
Tas ir darbības traucējums, kas izraisa problēmas normālā darbībā.
Piemēri:
1. Ģimenes disfunkcija – ģimenē pastāv konflikti, emocionāla nolaidība vai komunikācijas traucējumi, kas traucē tās veselīgu funkcionēšanu.
Piemērs: "Ģimenē valda pastāvīgas strīdas un neuzticēšanās, kas rada disfunkciju – bērni jūtas nesargāti un nesavārti."
2. Orgānu disfunkcija – kāda ķermeņa daļa (piemēram, aknas, sirds) nedarbojas pilnībā vai pareizi.
Piemērs: "Pēc infekcijas pacientam konstatēta nieru disfunkcija – orgāns nepietiekami attīra asinis."
3. Organizatoriska disfunkcija – uzņēmumā vai institūcijā valda nekārtība, neefektīvas procesi vai slikta komunikācija.
Piemērs: "Darba disfunkcija izpaužas kā nepabeigti projekti un pastāvīga darbinieku apjukums par pienākumiem."
Sinonīmi: traucējums, darbības traucējums, nepilnvērtīga funkcija, bojājums.
Antonīmi: funkcija, normāla darbība, efektivitāte, harmonija.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.