"Neuzticēšanās" nozīme:
Tas ir lietvārds, kas apzīmē negatīvu attieksmi, aizdomas vai pārliecību par kāda neuzticamību, viltību vai bīstamību. Tas ir pretējs "uzticēšanās" — t.i., neuzticība, šaubas vai piesardzība pret kādu vai kaut ko.
Piemēri:
1. Sociālā kontekstā:
Pēc ilgām krāpšanas reizēm viņā parādījās dziļa neuzticēšanās pret jauniem cilvēkiem.
(Šeit tas nozīmē piesardzību un šaubas pēc negatīvas pieredzes.)
2. Politiskā/vēsturiskā kontekstā:
Pēc konflikta abās valstu robežās pastāvēja savstarpēja neuzticēšanās.
(Attieksme, kas balstīta uz bailēm vai negatīvu pagātni.)
3. Personīgās attiecībās:
Viņas neuzticēšanās pret partneri radās no pastāvīgām noslēpumainām sarunām.
(Aizdomas, kas grauj uzticību.)
Īss skaidrojums:
"Neuzticēšanās" ir bažas, ka kāds var kļūdīties, nodot vai kaitēt, tāpēc cilvēks izvēlas būt piesardzīgs vai atturīgs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.