dievgalds
"Dievgalds" ir vecs latviešu personvārds, kas burtiski nozīmē "Dieva dāvana" vai "Dieva dota".
Tas sastāv no divām daļām:
- "Dievs" — Dievs, dievišķais;
- "galds" — šeit senajā nozīmē "dāvana, dāvinājums" (salīdzināmi ar vārdu "dāvināt").
Tātad "Dievgalds" ir vārds ar pozitīvu, svētījuma nozīmi, kas izsaka pateicību Dievam par bērna piedzimšanu.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiski dokumentos:
"Dievgalds no Beverīnas pagasta 17. gadsimta revīzijas sarakstā."
(Šādi vārdi bieži sastopami senos baznīcu un zemes revīžu dokumentos.)
2. Mūsdienu interpretācijā (reti):
"Vecvecāki nosauca mazdēlu par Dievgaldu, gribēdami uzsvērt, ka viņš ir īpašs Dieva dāvinājums ģimenei."
3. Kā simbolisks vārds:
"Senlatviešu vārdi kā Dievgalds, Dievlība vai Dievmanis atspoguļo ciešo saikni ar garīgajām vērtībām."
Piezīme: Šis vārds mūsdienās ir ļoti reti lietots kā personvārds, bet tas saglabājies vēstures avotos un kā interesants piemērs latviešu senvārdu tradīcijai, kurā ietvertas reliģiskas vai filosofiskas nozīmes.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.