"Dezertieris" ir cilvēks, kas bez atļaujas pamet bruņotos spēkus vai militāro dienestu, parasti bēgot no pienākumiem vai briesmām. Šis termins attiecas uz personu, kas ir izdarījusi dezertēšanu.
Piemēri:
1. Vēsturisks piemērs: Pirmā pasaules kara laikā daudzi karavīri, noguruši no tranšeju kara, kļuva par dezertieriem un mēģināja slepeni atgriezties dzimtenē.
2. Mūsdienu konteksts: Ja karavīrs NATO misijā bez komandiera pavēles pamestu savu posteni un aizbēgtu no dienesta, viņu oficiāli atzītu par dezertieri un tiesātu saskaņā ar militāro tiesību aktiem.
3 Literatūras piemērs: Romānā "Dzimis ASV" varonis, piespiedu kārtā iesaukts Vjetnamas karā, apsver iespēju kļūt par dezertieri, lai izvairītos no kaujas.
Saistītie termini:
- Dezertēšana – pats rīcības veids (darbība).
- Labklājības dezertēšana – pamest dienestu ģimenes vai personisku problēmu dēļ (atšķirībā no bailēm vai pretošanās).
- Nolaidība – nelikumīga prombūtne īsākam laikam (mazāk smags pārkāpums).
Vārds cēlies no franču déserteur (latīņu desertor — "atstājējs").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.