dezertēšana
"Dezertēšana" nozīme:
Tas ir aizbēgšana no militārā dienesta, vienības vai pienākuma bez atļaujas, bieži vien karā vai draudējošā situācijā. Vārds attiecas arī uz neatbildīgu pamestu pienākumu civilajā dzīvē (piemēram, darbā vai komandā).
Piemēri:
1. Militārais konteksts:
Karavīrs tika tiesāts par dezertēšanu, pēc tam, kad aizbēga no frontes pirms uzbrukuma.
2. Civilā lietojumā (pārnestā nozīmē):
Pēc zaudējuma komandas kapteinis tika apvainots par dezertēšanu, jo pameta spēli pirms noslēguma.
3. Vēsturisks piemērs:
Pirmā pasaules kara laikā daudzi karavīri izvēlējās dezertēšanu, lai izvairītos no bezjēdzīgām kaujām tranšejās.
Saīsināti:
Dezertēšana = neatļauta aizbēgšana no militārā dienesta vai pienākumu pamestība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.