deponente
"Deponente" ir gramatisks termins, kas apzīmē darbības vārdu, kam ir pasīvā forma, bet aktīva nozīme. Šādi darbības vārdi parasti tiek lietoti tikai trešajā personā (vienskaitlī/daudzskaitlī) un nerada tiešu objektu.
Galvenās īpašības:
1. Forma pasīva, nozīme aktīva (piem., latīņu valodā tie beidzas ar -r, nevis -o/-s/-t).
2. Bieži izsaka darbību, kas attiecas uz pašu darītāju (refleksīvs vai vidējs nozīmes niansēs).
3. Latīņu valodā tie ir izplatīti, bet citās valodās (piem., spāņu, itāļu) atliekas kā atsevišķi darbības vārdi ar līdzīgu lietojumu.
Piemēri:
1. Latīņu valodā:
- "loquor" (runāt) – forma: loquor (es runāju), bet burtiski "es tiek runāts".
- "sequor" (sekot) – sequor (es seku), "es tiek sekots".
- "patior" (ciest, piedzīvot) – patior (es ciešu), "es tiek ciests".
2. Mūsdienu valodās (atvasinājumi):
- Spāņu valodā: "arrepentirse" (nožēlot) – me arrepiento (es nožēloju), bet būtībā "es tiek nožēlots".
- Itāļu valodā: "pentirsi" (nožēlot) – mi pento (es nožēloju).
Praktisks skaidrojums:
Ja darbības vārds izskatās kā pasīvs (piem., latīņu loquitur – "viņš tiek runāts"), bet nozīmē "viņš runā", tas ir deponente. Šie vārdi nerada apjukumu, jo to nozīme ir fiksēta un jāiemācās atsevišķi.
Īsumā: Deponente ir darbības vārds, kas "maskējas" kā pasīvs, bet nozīmē aktīvu darbību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.