"Dēlītis" (latīņu: deliciae) latviešu valodā nozīmē "maigs, jūtīgs, izsmalcināts cilvēks, bieži ar kādu vājumu vai kaprīzi".
To lieto, lai apzīmētu cilvēku, kas ir pārāk izlutināts, izvairīgs no grūtībām vai pārlieku uzmanīgs pret savām vajadzībām/ērtībām.
Piemēri:
1. "Viņš ir īsts dēlītis – nekad neēd ārpus mājām, jo ēdnīcu ēdienu uzskata par pārāk vienkāršu."
(Izsmalcināta/izvēlīga personība)
2. "Nesūti viņu uz nometni – tas dēlītis neizturēs bez savas spilvena un silta dušas."
(Pārāk pieradis pie ērtībām)
3. "Mūsu kaķis ir dēlītis: ēd tikai zivju fileju un guļ tikai uz zīda spilvena."
(Piemērots arī dzīvniekiem, lai raksturotu izlutinātību)
Sinonīmi: izlutināts cilvēks, izsmalcinātais, mīkstulis, kaprīžu cienītājs.
Lietojums: Bieži ar humoristisku vai viegli nopēlojošu nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.