čīkstulis

"Čīkstulis" nozīme:
Tas ir diminutīvs (mazinošs) vārds no "čīkste" vai "čīkstēt".
Apzīmē:
1. Klusu, smalku skaņu (piemēram, kāda objekta vai dzīvnieka radītu).
2. Cilvēku, kas čīkst (klusināti skaņas vai šņākšanas veidā) — bieži lietots bērniem vai mīļi par pieaugušajiem.

Piemēri:
1. Bērns gulēja klusi, tikai neliels čīkstulis pa laikam izlīda no viņa.
(Šeit — klusa skaņa bērna elpošanā/miegā.)
2. Vecā koka grīda atbildēja ar vieglu čīkstulim ikreiz, kad uz tās pastāvēju.
(Šeit — klusa, smalka grīdas skaņa.)
3. Nu, beidz to čīkstuli!
(Šeit — runā par cilvēku, kas čīkst/šņāc, piemēram, raudot vai sūdzoties.)

Papildus:
Vārds nereti lietots ar mīļuma/ironijas nokrāsu, ja runā par cilvēku.
Līdzīgi latviešu valodā: "čīkstiens", "čīkstēšana", bet "čīkstulis" ir vairāk izteiksmīgs, bieži saistīts ar dzīvu būtni vai priekšmetu, kas rada atkārtotu smalku skaņu.

Įrašas
Paaiškinimas	"Čīkstulis" nozīme: Tas ir diminutīvs (mazinošs) vārds no "čīkste" vai "čīkstēt". Apzīmē: 1. Klusu, smalku skaņu (piemēram, kāda objekta vai dzīvnieka radītu). 2. Cilvēku, kas čīkst (klusināti skaņas vai šņākšanas veidā) — bieži lietots bērniem vai mīļi par pieaugušajiem. Piemēri: 1. Bērns gulēja klusi, tikai neliels čīkstulis pa laikam izlīda no viņa. (Šeit — klusa skaņa bērna elpošanā/miegā.) 2. Vecā koka grīda atbildēja ar vieglu čīkstulim ikreiz, kad uz tās pastāvēju. (Šeit — klusa, smalka grīdas skaņa.) 3. Nu, beidz to čīkstuli! (Šeit — runā par cilvēku, kas čīkst/šņāc, piemēram, raudot vai sūdzoties.) Papildus: Vārds nereti lietots ar mīļuma/ironijas nokrāsu, ja runā par cilvēku. Līdzīgi latviešu valodā: "čīkstiens", "čīkstēšana", bet "čīkstulis" ir vairāk izteiksmīgs, bieži saistīts ar dzīvu būtni vai priekšmetu, kas rada atkārtotu smalku skaņu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.