četrrinda
"Četrrinda" latviešu valodā nozīmē četru rindu dzejas pantu (storfu). Tas ir dzejolis, kas sastāv no četrām rindām, bieži vien ar noteiktu rimu shēmu un ritmu.
Raksturīgākās iezīmes:
- Bieži izmanto dažādas rimu shēmas (piemēram, AABB, ABAB, ABBA).
- Var būt dažādos dzejas metros (četrrindu pantu sastopam gan klasiskajā, gan modernajā dzejā).
- Tā ir viena no izplatītākajām un daudzpusīgākajām dzejas formām.
Piemēri latviešu dzejā:
1. Aspazijas "Vētra" fragments:
> Vētra rauda un rūc,
> Vētra rauda un rūc,
> Visu nakti bez mūža,
> Visu nakti bez mūža.
> (Šeit četrrinda ar atkārtojuma un paralēlisma tehniku.)
2. Jāņa Rainīša "Ziemā" fragments:
> Zem sniega segas guļ lauks,
> Kā aizmirsības dziļā miegā;
> Tik koka zari sniegā balti
> Kā sapņu rota bērna brīvā dvēselē.
> (Klasisks četrrindu pants ar attēlu bagātību.)
3. Ojāra Vācieša četrrinda:
> Es redzu, kā pa logu iet
> Kāds nepazīstams ēnā,
> Un sirds man kļūst kā ledus gabals,
> Kad viņš pie durvīm stāv.
> (Modernāka četrrinda ar noslēpumainu noskaņu.)
Četrrinda ir ļoti elastīga forma, ko izmanto gan liriskām, gan episkām, gan pat humoristiskām vai didaktiskām vēstījumiem. Tā ir pamatvienība daudzos dzejas veidos, tostarp sonetos (kas sastāv no divām četrrindām un divām trīsrindām).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.