"Cēlkoks" nozīme:
Tas ir sastāvvārds, kas apzīmē koku, no kura izgatavots konkrēts priekšmets (piemēram, mēbeles, trauki, mākslas darbs). Vārds cēlkoks uzsver kā izejmateriāla avotu vai pamatni.
Piemēri:
1. Mēbelēs:
"Šī skapja cēlkoks ir ozols – tāpēc tas ir tik izturīgs."
(Ozols kā materiāls, no kura izveidots skapis.)
2. Mākslas darbā:
"Tēlnieks izvēlējās kļavu par cēlkoku savai skulptūrai."
(Kļava kā izejmateriāls skulptūrai.)
3. Vēsturiskā kontekstā:
"Senajās laivās cēlkoks bieži vien bija dižskābardis."
(Koks, no kura taisītas laivas.)
Sīkāka nianse:
Dažreiz "cēlkoks" lieto arī pārnestā nozīmē, lai apzīmētu cilvēku, no kura "aug" kaut kas jauns (piemēram, dzimtas pamatlicējs). Tomēr šī lietojuma mūsdienās ir retāk sastopama.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.