Bukstiņš ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē mazs, neievērojams cilvēks vai bērns, bieži vien ar nievājošu vai samazināmu nokrāsu. Tas var izteikt ne tikai fizisku mazumu, bet arī nenozīmīgumu, nepilnvērtību vai nepietiekamu ietekmi.
Piemēri:
1. Neievērojams cilvēks:
"Politiķi viņu uzskatīja tikai par kādu bukstiņu, bet viņš pārsteidza visus ar savu drosmi."
2. Mazs bērns (sarunvalodā):
"Nu, bukstiņ, ej gulēt, jau ir vēls!"
(Šeit vārds var būt maigs, ar mīļumu, ne vienmēr nievājošs.)
3. Nievas izteiksme:
"Ko tas bukstiņš tur zina par dzīvi – vēl piena uz lūpām!"
Etimoloģija:
Vārds cēlies no pamazināmās formas "buksts" (nozīmē "mazs, resns cilvēks" vai "bumbulis"), kas savukārt radies no balss pamatnes "buk-" (piemēram, "bukt" – izskanēt kā īss, blāvs trīskanis). Tas atspoguļo priekšstatu par kaut ko mazu un neievērojamu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.