Bruņnieciskums ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē bruņnieka raksturu, bruņniekam raksturīgas īpašības — tas ir, godīgumu, drosmi, pašaizliedzību, uzticību, aizsardzību pret vājākajiem un goda izjūtu. Tas bieži asociējas ar viduslaiku bruņinieku ideāliem un rūpes kodeksu.
Īsumā:
Tas ir bruņnieka garīgais vai morālais ideāls, nevis fiziskais apbruņojums.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks/ literārs konteksts:
"Viņa rīcībā izpaudās īsts bruņnieciskums — viņš aizstāvēja apvainoto, lai arī tas apdraudēja viņa paša drošību."
2. Pārnesenā nozīmē (mūsdienās):
"Sporta sacensībās viņš parādīja bruņnieciskumu, palīdzot iesācējam pēc kritiena, pat zaudējot laiku rezultātu sasniegšanai."
3. Kā abstrakts jēdziens:
"Bruņnieciskums nav tikai vēstures lappuse, tas ir morāles kompass, kas prasa darboties godīgi un pašaizliedzīgi."
Sinonīmi:
- bruņnieka gods
- dižciltība
- noblems
- palīdzīgas rūpes (kontekstā)
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.