Dižciltība nozīmē augstu morāli, godīgumu, pašcieņu un godaprātu — tas ir cilvēka iekšējais pamats, kas liek viņam rīkoties ar godu, patstāvību un izturēties ar cieņu pret sevi un citiem.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks/rakstniecisks piemērs:
"Viņš atteicās no nodevīga piedāvājuma, jo tam pretojās viņa dižciltība."
(Šeit tas nozīmē godīgumu un morāles stingrību.)
2. Ikdienas piemērs:
"Pat zaudējot, viņš uzvedās ar dižciltību — neapvainoja pretinieku un atzinās savas kļūdas."
(Rāda godīgu un cienīgu izturēšanos pat neveiksmes brīdī.)
Sinonīmi: godaprāts, pašcieņa, patstāvība, taisnīgums.
Antonīmi: zemisks uzvedības veids, negodīgums, pazemošanās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.