badīgums
"Badīgums" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē sliktu, nelabvēlīgu, neveiksmīgu stāvokli vai situāciju — ciešanas, nelaimes, postu, trūkumu vai grūtības. Vārds bieži lietots literatūrā vai formālā valodā, lai izteiktu nelaimīgu likteni, nabadzību vai moralisku/sabiedrisku dekadenci.
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
Pēc kara zemē valdīja liels badīgums — cilvēki cieta no izsalkuma un nabadzības.
2. Morāla/sabiedriska degradācija:
Romāns atklāj augstākās sabiedrīkas slēpto badīgumu — egoismu, viltību un garīgo tukšumu.
3. Dabas postījumi:
Pēc plūdiem iestājās badīgums: lauki iznīcināti, ceļi nederīgi.
Sinonīmi: nelabklājība, posts, nelaime, nabadzība, posts, postījums.
Antonīmi: labklājība, pārpilnība, uzplaukums, laime.
Piezīme: Vārds reti lietots ikdienas sarunvalodā, biežāk literatūrā, publicistikā vai diskusijās par sociālām/ētiskām problēmām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.