atmest
atmest -metu, -met, -met, pag. -metu, pārej.- Metot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei); atsviest (1). Saņemt atmesto ābolu. A. bumbu atpakaļ sviedējam. A. mantas atpakaļ čemodānā.
- Metot atvirzīt nost, sānis (no kā); ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ, uz mugurpusi; atsviest (2). A. segu nost. A. matus no pieres. A. galvu atpakaļ. Guļ, rokas atmetis aiz galvas.
- Pārvarēt (ko), atbrīvoties, atteikties, atradināties (no kā); neņemt vērā, neizmantot. A. kautrību. A. cerības, nodomus. A. smēķēšanu. Dramatizējumā atmests viss liekais.
- Nevērīgi, aiz žēlastības iedot. sar. A. kādam žēlastības dāvanu. A. sunim kaulu.
- Atbildēt, parasti nevērīgi, arī īsi. Īgni a.
Frazeoloģismi: |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'atmest' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.