atdzejotāja
"Atdzejotājs" (vārda sieviešu forma: "atdzejotāja") nozīmē tulkotājs, kas pārveido dzeju no vienas valodas citā, cenšoties saglabāt tās dzejisko formu, ritmu un izteiksmi. Atšķirībā no parasta tulka, atdzejotājs ne tikai pārnes saturu, bet arī mākslinieciski atveido oriģināla dzejas specifiku.
Īsumā:
Atdzejotājs ir dzejas tulks, kas rada jaunu dzejas darbu, kas pēc iespējas tuvāks oriģinālam pēc formas un satura.
Piemēri:
1. Latviešu literatūrā:
- Uldis Bērziņš ir pazīstams kā daudzu ārzemju dzejnieku (piemēram, Šekspīra, T. S. Eliota) darbu atdzejotājs latviešu valodā.
- Leons Briedis ir atdzejojis seno ķīniešu un japāņu dzeju.
2. Praktisks piemērs:
- Oriģināls (angļu valodā):
"Shall I compare thee to a summer’s day?" (Viljams Šekspīrs)
- Atdzejojums latviešu valodā (Ulda Bērziņa tulkojumā):
"Vai salīdzināšu tevi ar vasaras dienu?"
3. Vēsturisks konteksts:
- Jānis Rainis atdzejojis Goethe, Šillera un citu autoru darbus, ienesot tos latviešu kultūras telpā.
Svarīgi: Atdzejotājs bieži strādā ar kompromisiem – piemēram, mainot metaforas vai ritmu, lai saglabātu dzejas dvēseli jaunajā valodā. Tāpēc atdzejojums ir gan tulkošana, gan radošs process.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.