antikrists
"Antikrists" (no grieķu: ἀντίχριστος — "pret Kristu") ir jēdziens kristīgajā teoloģijā, kas apzīmē:
1. Galvenā nozīme: Pretinieks vai krāpnieks, kas noliedz Jēzu Kristu un pretojas Dievam, parasti saistīts ar pēdējām laikiem pirms pasaules gala.
2. Bībeles kontekstā: Jaunajā Derībā (1. Jāņa 2:18, 2. Tesaloniķiešiem 2:3-4) antikrists tiek raksturots kā "grēka cilvēks", kas paaugstinās sevi pār visu, ko sauc par Dievu.
3. Plašāka interpretācija: Var attiekties uz konkrētu personu, varu vai garīgu principu, kas pretojas Kristus mācībām.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiski: Viduslaikos antikrista tēls bieži tika piedēvēts pāvestiem vai imperatoriem, kas konfliktēja ar baznīcu.
2. Mūsdienu lietojums:
"Daži teologi uzskata, ka antikrists parādīsies kā pasaules līderis ar viltojošiem brīnumiem."
"Romānā 'Omen' Dāmians tiek attēlots kā antikrista iemiesojums."
3. Pārnestā nozīmē:
"Diktatoru dažkārt sauc par antikristu, jo viņš vajā kristiešus."
"Ekstrēmisma ideoloģija dažos katoļu dokumentos tiek dēvēta par antikrista garu."
Svarīgi: Interpretācijas atšķiras starp kristīgajām konfesijām — dažās tiek uzsvērta burtiska personība, citās simboliska ļaunuma esamība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.