žulga
"Žulga" ir vulgārs, aizvainojošs vārds, kas latviešu valodā apzīmē neētiskas, amorālas vai izvirtušas sievietes tipu.
To lieto kā apvainojošu apzīmējumu, bieži vien ar pazemojošu vai nicinošu nokrāsu, un tas nav pieņemts oficiālā vai pieklājīgā sarunvalodā.
Piemēri lietojumā:
1. Tiešā apvainojuma kontekstā:
"Nekad vairs ar viņu nerunā — viņa ir vienkārši žulga!"
(Šeit vārds tiek lietots kā aizvainojošs epitets.)
2. Kā raksturījums morālai pazemošanai:
"Vecāki viņu izraidīja no mājām, jo uzvedās kā žulga."
(Norāda uz uzskatāmu amorālu uzvedību.)
3. Folklora vai tautasdziesmās (arhaisks lietojums):
"Ej, žulga, projām no mana ceļa!"
(Šādi vārds var parādīties tradicionālos tekstos, bet mūsdienās tas ir reti lietots.)
Svarīgi:
- Žulga ir ārpus pieklājīgas sarunvalodas un var tikt uzskatīts par aizskarošu.
- Biežāk sastopams vēsturiskos tekstos, folklorā vai kā rupjš apvainojums.
- Mūsdienu latviešu valodā par sieviešu amorālu uzvedību biežāk lieto citus vārdus (piemēram, "izvirtule", "klaidene" u.c.), kas arī var būt negatīvi, bet ne tik asi vulgāri.
Ja interesē vārda etimoloģija: tas cēlies no baltu-slavu valodu pamatiem (salīdzini ar krievu "шлюха" — "prostitūta") un vēsturiski saistīts ar pazemojošu sieviešu apzīmējumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.