žākļstāja
"Žākļstāja" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas žākļojas, žākļo — tas ir, smiekliem līdzīgi izdveš skaņas, kas izsaka nicinājumu, izsmieklu vai nepatiku. Šis vārds ir saistīts ar darbības vārdu "žākļoties" (piemēram, žākļoties par kādu, par kaut ko).
Īsumā: žākļstāja = tas, kas žākļojas (parasti ar negatīvu nokrāsu — izsmej, nievā).
Piemēri:
1. "Viņš ir īsts žākļstāja — vienmēr žākļojas par citiem, ja kāds kļūdās."
(Šeit žākļstāja ir cilvēks, kas izsmej citu kļūdas.)
2. "Neklausies to žākļstāju — viņš tikai mēģina tevi aizvainot ar saviem jokiem."
(Norāde uz personu, kas slēpta izsmiekla vai nicinoša tonī runā.)
3. Vecākajā klasē vienmēr atradās pāris žākļstāju, kas komentēja skolotāja izrunu.
(Cilvēki, kas žākļojas par citu personu.)
Piezīme: Vārds "žākļstāja" literārajā valodā nav ļoti biežs, bet tas ir saprotams un lietojams, it īpaši rakstveidā vai folklora kontekstā. Ikdienas sarunvalodā biežāk lieto aprakstošus teikumus (piemēram, "viņš tikai žākļojas" vai "izsmējējs").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.