zveņģele

"Zveņģele" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē sīks zvans, zvaniņš (parasti metāla veidots, bieži ar mēli iekšpusē, kas rada skaņu, kratot vai pieskaroties). Tas ir sinonīms vārdam "zvaniņš", bet biežāk lietots folklorā, dzejā vai arhaiskā/poētiskā kontekstā.

Piemēri lietojumam:

1. Folklora/dzeja:
"Pie jostas karājās zveņģeļi, kas šķindoja ik soli."
(Apraksta tradicionālu tērpu rotājumu.)

2. Dzejolis (piemērs no klasiskās latviešu literatūras):
"Zili zveņģeļi zvanīja, / meita bērniņu šūpoja."
(Raina dzejā — šeit "zveņģeļi" simbolizē maigumu, svētumu.)

3. Apgabalos/dialektos:
"Vecajās sētās vēl dzirdēja govju zveņģeļus."
(Runā par lopiem piesietiem zvaniņiem.)

Īss skaidrojums:
Vārds "zveņģele" cēlies no baltu valodu pamatnes, kas saistīta ar skaņu "zvanīt". Mūsdienās lietots galvenokārt literārajos tekstos vai dialektos, ikdienā retāk.

Įrašas
Paaiškinimas	"Zveņģele" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē sīks zvans, zvaniņš (parasti metāla veidots, bieži ar mēli iekšpusē, kas rada skaņu, kratot vai pieskaroties). Tas ir sinonīms vārdam "zvaniņš", bet biežāk lietots folklorā, dzejā vai arhaiskā/poētiskā kontekstā. Piemēri lietojumam: 1. Folklora/dzeja: "Pie jostas karājās zveņģeļi, kas šķindoja ik soli." (Apraksta tradicionālu tērpu rotājumu.) 2. Dzejolis (piemērs no klasiskās latviešu literatūras): "Zili zveņģeļi zvanīja, / meita bērniņu šūpoja." (Raina dzejā — šeit "zveņģeļi" simbolizē maigumu, svētumu.) 3. Apgabalos/dialektos: "Vecajās sētās vēl dzirdēja govju zveņģeļus." (Runā par lopiem piesietiem zvaniņiem.) Īss skaidrojums: Vārds "zveņģele" cēlies no baltu valodu pamatnes, kas saistīta ar skaņu "zvanīt". Mūsdienās lietots galvenokārt literārajos tekstos vai dialektos, ikdienā retāk.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.