virma

"Virma" latviešu valodā ir darbības vārds, kas nozīmē "lēnām, pakāpeniski izgaist, izzust; blāzt, mirt". Tas parasti attiecas uz gaismu, uguni, krāsu vai dzīvību, kas pamazām izzūd.

Piemēri:

1. Par gaismu/uguni:
"Lāpa virma tumšajā pagrabā."
"Vakara blāzma virma aiz kalniem."

2. Par dzīvību/spēkiem:
"Viņa cerības lēnām virma."
"Vecība dēv viņa spēki sāka virma."

3. Par krāsu/skaidrību:
"Krāsa no auduma jau ir virmusi."
"Atmiņas no bērnības pamazām virma."

Sinonīmi: blāzt, mirt, izzust, gaist, dzēsties.
Antonīmi: spīdēt, mirdzēt, liesmot, uzplaukt.

Vārds "virma" bieži lietots dzejā un literatūrā, lai radītu gleznainu, melanholisku vai filosofisku toni. Tas var apzīmēt gan fizisku izzušanu (piemēram, uguns), gan arī abstraktu fenomenu (piemēram, cerību, atmiņu).

• Vārdi: Virma

Įrašas
Paaiškinimas	"Virma" latviešu valodā ir darbības vārds, kas nozīmē "lēnām, pakāpeniski izgaist, izzust; blāzt, mirt". Tas parasti attiecas uz gaismu, uguni, krāsu vai dzīvību, kas pamazām izzūd. Piemēri: 1. Par gaismu/uguni: "Lāpa virma tumšajā pagrabā." "Vakara blāzma virma aiz kalniem." 2. Par dzīvību/spēkiem: "Viņa cerības lēnām virma." "Vecība dēv viņa spēki sāka virma." 3. Par krāsu/skaidrību: "Krāsa no auduma jau ir virmusi." "Atmiņas no bērnības pamazām virma." Sinonīmi: blāzt, mirt, izzust, gaist, dzēsties. Antonīmi: spīdēt, mirdzēt, liesmot, uzplaukt. Vārds "virma" bieži lietots dzejā un literatūrā, lai radītu gleznainu, melanholisku vai filosofisku toni. Tas var apzīmēt gan fizisku izzušanu (piemēram, uguns), gan arī abstraktu fenomenu (piemēram, cerību, atmiņu).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.