vientule
"Vientule" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē kādu, kas atrodas vai dzīvo viens pats, bez citiem cilvēkiem, vai arī kaut ko, kas ir atsevišķs, nesavienots ar citu.
Nozīmes nianses:
1. Vientuļš cilvēks – kas dzīvo vai uzturas atsevišķi, bez sabiedrības.
2. Vientuļa vieta/objekts – atsevišķs, izolēts, nostāvējošs pats par sevi.
Piemēri:
1. Par cilvēku:
Pēc pensionēšanās viņš kļuva par vientuļu vecīti, kas reti satikās ar citiem.
Mežā dzīvoja vientuļš mednieks, kurš mīlēja klusumu.
2. Par vietu/objektu:
Kalna virsotnē stāvēja vientuļa būda ar brīnišķīgu skatu.
Laukā auga vientuļs ozols, ap kuru griezās vietējās leģendas.
3. Pārnestā nozīmē (dvēseles stāvoklis):
Viņa jutās vientuļa pat pūlī, jo neviens nesaprata viņas domas.
Sinonīmi: atsevišķs, izolēts, vienatnē esošs, noslēgts.
Antonīmi: sabiedrisks, pūļains, kopīgs.
Vārds "vientule" bieži tiek lietots gan faktiskā, gan emocionālā nozīmē, lai raksturotu vientulību vai atšķirtību no citiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.