"Vienkupra" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas dzīvo viens pats, atsevišķi no citiem (piemēram, mežā, attālā vietā), bieži vien ar ievilkšanās, vientulības vai askētisma nokrāsu. Tas var būt arī vientuļnieks, atstātnieks.
Piemēri:
1. Tēvs bija kļuvis par vienkupru — dzīvoja meža būdā, nostājies no sabiedrības.
2. Vecais vienkupra dzīvoja ezera krastā, nodarbojoties ar zveju un dārzeņu audzēšanu.
3. Pēc ģimenes zaudējuma viņš kļuva par vienkupru — izvēlējās dzīvi vientulībā.
Sinonīmi: vientuļnieks, atstātnieks, heremīts (ja runa par reliģisku askētu).
Lietojums: Vārds vairāk literārs vai arhaisks, ikdienas sarunvalodā retāk sastopams.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.