Versifikācija ir dzejas veidošanas tehnika, kas ietver ritma, pantmēru, rindu garuma un skaņu sakārtošanas noteikumus. Tā ir strukturēta dzejas formas izveide, bieži vien izmantojot noteiktus rakstus (piemēram, zilbes skaitu, pieskaņas, atkārtojumus).
Piemēri:
1. Dzejolis ar skaidru pantmetru (piemēram, četrrāpju jambs):
"Es dzimtu, ja es zinu, kur un kad, / Bet tagad klusums manā dzīvē valda."
(Regulārs zilbju skaits un uzsvērtu/neuzsvērtu zilbju mijas).
2. Brīvais ritms (modernā dzeja):
"Tumsā koki šalc, / Vējš rausta lapas, / Es klusēju."
(Nav stingra pantmēra, bet saglabāta ritmiska izjūta un attēlu plūsma).
3. Tradicionāla atskaņa (piemēram, AABB shēma):
"Zvaigznes spīd debesīs (A), / Vētra raustās mežā (A), / Manā sirdī balsis (B), / Dziesmu atskaņas te (B)."
Īsumā: Versifikācija ir dzejas "amatniecība" – tā nosaka, kā vārdi tiek sakārtoti ritmiskos un skaņas paraugos, lai radītu dzejolisko izteiksmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.