velniņš

"Velniņš" ir latviešu valodas vārds, kas burtiski nozīmē "mazais velns" vai "velniņš". To lieto gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē:

1. Burtiskā nozīme:
– Mazs velns vai velna tēls folklorā (piemēram, pasakās vai mītos).
Piemērs: "Pasakā velniņš mēģināja pievilt gudro zemnieku."

2. Pārnestā nozīme (sarunvalodā):
– Nedaudz palaidnīgs, nerātns bērns vai cilvēks – ar mīlu humoru vai uzdrošinājumu.
Piemērs: "Mūsu Jānis ir īsts velniņš – vienmēr izdomā kādu palaidnību!"
– Mīļš, draudzīgs sauklis (bieži bērniem vai tuviniekiem).
Piemērs: "Nāc šurp, mans velniņš! Kur tu tik ilgi biji?"

3. Izsmejoša/negatīva nokrāsa (retāk):
– Kā aizvainojums, kas uzsver cilvēka palaidnību vai viltību.
Piemērs: "Ak tu velniņš! Atkal manu grāmatu aizmirsi atdot!"

Svarīgi: Konteksts nosaka, vai vārds ir mīļš, jociņš vai negatīvs. Tas bieži atspoguļo sarunvalodu, nevis oficiālu lietojumu.

Įrašas
Paaiškinimas	"Velniņš" ir latviešu valodas vārds, kas burtiski nozīmē "mazais velns" vai "velniņš". To lieto gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē: 1. Burtiskā nozīme: – Mazs velns vai velna tēls folklorā (piemēram, pasakās vai mītos). Piemērs: "Pasakā velniņš mēģināja pievilt gudro zemnieku." 2. Pārnestā nozīme (sarunvalodā): – Nedaudz palaidnīgs, nerātns bērns vai cilvēks – ar mīlu humoru vai uzdrošinājumu. Piemērs: "Mūsu Jānis ir īsts velniņš – vienmēr izdomā kādu palaidnību!" – Mīļš, draudzīgs sauklis (bieži bērniem vai tuviniekiem). Piemērs: "Nāc šurp, mans velniņš! Kur tu tik ilgi biji?" 3. Izsmejoša/negatīva nokrāsa (retāk): – Kā aizvainojums, kas uzsver cilvēka palaidnību vai viltību. Piemērs: "Ak tu velniņš! Atkal manu grāmatu aizmirsi atdot!" Svarīgi: Konteksts nosaka, vai vārds ir mīļš, jociņš vai negatīvs. Tas bieži atspoguļo sarunvalodu, nevis oficiālu lietojumu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.