velns

"Velnis" latviešu valodā nozīmē velns, sātans, ļaunais gars — mitoloģiska vai reliģiska būtne, kas simbolizē ļaunumu, kārdināšanu vai nemieru.

Piemēri lietojumā:

1. Burtiskā nozīme:
"Pasakās velnis bieži vien mēģina nozagt cilvēku dvēseli."
"Viņš izskatījās kā velns – ar ragiem un spārniem."

2. Pārnestā nozīme (izsaukums, līdzība ar velnu):
"Ej veln' laukā!" (izsauciens aizvainojumā vai dusmās).
"Bērns ir kā velniņšnemitīgi draudzīgs un nerimstošs."
"Kāds velns tevi šeit atnesa?" (izbrīnā vai nepatikā).

3. Stabilā savienojuma piemēri:
"Nekāda velna!" — "Nekādā gadījumā!"
"Pēc velna!" — "Pēc kā?! (izbrīnīts/noliedzot)."
"Velnis viņu rauj!" — par kādu, kas steidzas vai uzvedas traki.

Vēsturiski latviešu folklora velni bieži ir viltīgi, bet ne vienmēr tikai ļaunidažkārt tie ir apmānīti vai pat jokaini tēli. Mūsdienās vārds biežāk lietots ikdienas runā, nereti ar humoristisku vai pārspīlētu nokrāsu.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'velns' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.


© 2009 - 2026 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa