velns
velns[parāvis] v.- Reliģijā, mitoloģijā - ļaunais gars, ļaunuma iemiesojums.
Frazeoloģismi:- (Dabūt) velnu redzēt sar. -- piedzīvot ko sliktu, nepatīkamu. Nu tu velnu redzēsi! Viņš dabūja velnu redzēt.
- Parādīt velnu (kādam)sar. -- pārmācīt kādu; lieto, izsakot draudus.
- Dzīt velnu sar. -- jokot, arī muļķot kādu.
- Kāds velns mani (tevi utt.) dīdīja -- saka, pārmetot sev vai citam, ja izdarīts kas tāds, kas pēc tam jānožēlo. Kāds velns mani dīdīja to teikt? Kāds velns tevi dīdīja tur skriet?
- Kāds velns tevi (viņu, jūs, viņus) dīda -- saka tādam vai par tādu, kas nevar mierīgi nostāvēt, nosēdēt u.tml.
- Kāda velna pēc sar. -- kāpēc gan, kālab gan.
- Kā velna apsēsts sar. -- ne par ko nebēdājot; sparīgi.
- Ne velna |nav, nebija, nedabūja, neizdarīja| sar. -- itin nekā; itin nemaz.
- |Tas tik ir| velna pulveris sar. -- saka par cilvēku, kas spēj ļoti veikli, enerģiski darboties, arī par cilvēku, kas rīkojas ar neparastu drosmi, izmanību un izveicību.
- Pie velna! sar. -- saka, paužot savu sašutumu, dusmas.
- Rauj viņu velns! sar. -- saka, paužot vienaldzīgu attieksmi pret ko.
- Velns viņu sazina (arī zina)! sar. -- saka, kad kas nav zināms, kad par ko šaubās.
- Velna milti! sar. -- saka, paužot savu neapmierinātību, sašutumu, dusmas.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'velns' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.