"Velnis" latviešu valodā nozīmē velns, sātans, ļaunais gars — mitoloģiska vai reliģiska būtne, kas simbolizē ļaunumu, kārdināšanu vai nemieru.
Piemēri lietojumā:
1. Burtiskā nozīme:
"Pasakās velnis bieži vien mēģina nozagt cilvēku dvēseli."
"Viņš izskatījās kā velns – ar ragiem un spārniem."
2. Pārnestā nozīme (izsaukums, līdzība ar velnu):
"Ej veln' laukā!" (izsauciens aizvainojumā vai dusmās).
"Bērns ir kā velniņš – nemitīgi draudzīgs un nerimstošs."
"Kāds velns tevi šeit atnesa?" (izbrīnā vai nepatikā).
3. Stabilā savienojuma piemēri:
"Nekāda velna!" — "Nekādā gadījumā!"
"Pēc velna!" — "Pēc kā?! (izbrīnīts/noliedzot)."
"Velnis viņu rauj!" — par kādu, kas steidzas vai uzvedas traki.
Vēsturiski latviešu folklora velni bieži ir viltīgi, bet ne vienmēr tikai ļauni — dažkārt tie ir apmānīti vai pat jokaini tēli. Mūsdienās vārds biežāk lietots ikdienas runā, nereti ar humoristisku vai pārspīlētu nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.