"Sātans" ir galvenais ļaunuma personīgojums kristietībā, islāmā un daudzās citās reliģijās. Tas tiek uzskatīts par nemirstīgu garu, kas pretojas Dievam un mudina cilvēkus pie grēkiem.
Galvenās nozīmes:
1. Pretstats Dievam — ienaidnieks, kas pārstāv ļaunumu, melus un grēku.
2. Kārdinātājs — mēģina novest cilvēkus no pareizā ceļa.
3. Pazemojošs apzīmējums — cilvēkam, kas uzskatāms par ļoti ļaunu vai ļaunprātīgu.
Piemēri:
1. Reliģiskā kontekstā:
"Bībelē sātans kā čūska kārdina Ādamu un Ievu Ēdenes dārzā."
2. Mūsdienu lietojumā (pārnestā nozīmē):
"Viņš uzvedās kā pats sātans, apvainojot visus apkārtējos."
"Šī korupcijas shēma ir tik ļauna, ka tās autorus varētu saukt par mūsdienu sātanu."
Etymoloģija:
Vārds cēlies no ebreju "śāṭān" (pretinieks, apsūdzētājs), caur grieķu "Satanās" un latīņu "Satan".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.