"Vecainis" latviešu valodā ir vecāks cilvēks, vecis, vecenītis — tas ir neoficiāls, bet parasti neapvainojošs apzīmējums, kas izsaka cieņu vai maigu humoru.
Piemēri lietojumam:
1. Kā cieņas izteikums:
"Tas vecainis dzīvo pašmāju mājā jau vairāk nekā 60 gadus — viņš zina katru meža taku."
2. Ar maigu humoru:
"Vecainis aiz muguras stāstīja, kā agrāk ceļi bijuši putekļaini, bet cilvēki — laipnāki."
3. Sarunvalodā:
"Vai redzēji to vecaini ar bārdiņu? Viņš katru rītu silda soliņā pie veikala."
Skaidrojums:
Vārds nereti lietots ar simpātisku nokrāsu, lai apzīmētu vecāku cilvēku, kurš pieder pie paaudzes ar bagātu pieredzi. Atšķirībā no vārdiem kā "vecis" (kas var būt neitrāls) vai "vecenieks" (biežāk oficiāli), "vecainis" bieži ietver maigu, pat mīļu attieksmi. Tomēr konteksts ir svarīgs — dažreiz tas var būt arī nedaudz novērtējošs, ja lietots bez cieņas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.