"Pašmāju" ir ļoti reti lietots vārds latviešu valodā, un tam ir divas galvenās nozīmes:
1. Pašmāju (kā apstākļa vārds) — pašam no sevis, bez ārējas ietekmes; spontāni, pats no sevis.
Piemērs: "Viņš to izdarīja pašmāju, neviens viņu nepiespieda."
2. Pašmāju (kā īpašības vārds) — tāds, kas radies vai noticis pats no sevis; pašdzimis, pašradīts.
Piemērs: "Tā bija pašmāju ideja, nevis iemācīta."
Lietojuma konteksts:
Šis vārds ir arhaisks un literārs, mūsdienās gandrīz nesanāk sastapt. Parasti lietojami vārdi "pašam no sevis", "spontāni" vai "pašradīti".
Piemērs: "Dzīvnieki mežā dzīvo pašmāju" (t.i., pēc savas dabas, bez cilvēku iejaukšanās).
Vēsturiska piezīme:
Vārds cēlies no senas locījuma formas, kas apzīmēja darbības veidu "pašam sev" vai "no sevis". Mūsdienu latviešu valodā tas ir aizvietojams ar saprotamākiem sinonīmiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.