"Vec" latviešu valodā ir īpašības vārds, kas nozīmē vecs, sens, noilbis vai ilgstoši pastāvējis. Tas var apzīmēt gan cilvēka/priekšmeta vecumu, gan arī novecojušas idejas vai tradīcijas.
Galvenās nozīmes:
1. Par cilvēkiem – kas dzīvojis ilgu laiku; pretstats "jaunam".
2. Par priekšmetiem – kas ilgi lietots, nolietojies.
3. Par abstraktām lietām – kas pastāvējis sen; tradicionāls.
Piemēri:
1. Par cilvēku:
"Mans vecais tēvs stāsta interesantus stāstus."
"Viņš jau ir vecs un gudrs vīrs."
2. Par priekšmetu:
"Viņa glabā veco grāmatu ar dārgām atmiņām."
"Šis vecais pulkstenis vēl perfekti strādā."
3. Par tradīcijām/jēdzieniem:
"Tā ir veca paraža mūsu ciematā."
"Vecās dziesmas vēl dzied svētkos."
4. Salikteņos:
"vecāki" (parents)
"vecmāmiņa" (grandmother)
"vecpilsēta" (old town)
Sinonīmi: sens, noilbis, nolietots, senšus.
Pretējās nozīmes: jauns, svaigs, mūsdienīgs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.