"Vārpains" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš ir pārmērīgi runīgs, pļāpīgs, valodīgs un bieži vien tukšs runātājs. Tas var būt nelietojams, ja runa ir bez satura, virspusēja vai uzmācīga.
Piemēri:
1. Sarunā:
"Viņš ir tik vārpains, ka nevarēju iestarpināt ne vārda."
(Nozīme: pārāk daudz runā, neļauj citiem runāt.)
2. Rakstveidā:
"Vārpainais kaimiņš katru ritu stāsta stāstus par visiem mājas iedzīvotājiem."
(Nozīme: cilvēks, kurš izplatīgā pļāpa un nevar paturēt noslēpumus.)
3. Salīdzinoši:
"Pēc kāda laika viņas vārpainā daba sāka apnikt draugiem."
(Nozīme: pļāpīgums kļūst par negatīvu īpašību.)
Sinonīmi: pļāpīgs, runīgs, valodīgs, mutīgs, neapklusināms.
Antonīmi: kluss, mazrunīgs, atturīgs, nopietns.
Vārds "vārpains" bieži lietots ar nelabvēlīgu nokrāsu, uzsverot, ka runas daudzums kaitē komunikācijai vai apgrūtina ciešākas sarunas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.