pļāpīgums
"Pļāpīgums" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē lieku, tukšu un nepārtrauktu runāšanu, bieži bez nozīmīga satura. Raksturo cilvēku, kurš mēdz daudz un bez mērķa pļāpāt.
Piemēri lietojumā:
1. Vienkāršs teikums:
Viņa pļāpīgums bija nogurdinošs – runāja stundām, bet neko būtisku nepateica.
2. Raksturojoši:
Bērnu pļāpīgums dažkārt ir jautrs, bet pieaugušajiem tas var kļūt par apnicīgu.
3. Salīdzinoši:
Sarunā viņš pamanīja savas kolēģes pļāpīgumu un centās mainīt tēmu uz konkrētākiem jautājumiem.
Sinonīmi: pļāpāšana, pļāpas, tukšrunība, valodīgums (bet neitralākā nozīmē).
Antonīmi: klusums, lakoniskums, kodolīgums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.