vārdotāja

"Vārdotājs" (vārdotāja) ir cilvēks, kurš runā, stāsta, izsaka domu vārdos, bieži vien ar niansi ilgstošas, pārdomātas vai daiļrunīgas valodas lietošanas.
Vārds var nešķirt neitrālu nozīmi, bet nereti liecina par pārspīlētu, pārāk daudz runājošu cilvēku.

Piemēri lietojumā:

1. Neitrālā nozīmē (kā stāstītājs, runātājs):
"Senajos laikos vārdotājs bija ciemata gudrinieks, kas pārraidīja teikas no paaudzes paaudzē."

2. Negatīvā/ironiskā nozīmē (kā pārāk daudz runājošs cilvēks):
"Neklausies viņā – tas tikai vārdotājs, bet darbā neko nespēj paveikt."
"Tik daudz runā, kā īsts vārdotājs, bet būtībā tukšas frāzes."

Sinonīmi: runātājs, stāstītājs, pļāpājs (atkarībā no konteksta).
Antonīmi: klusētājs, darbinieks (cilvēks, kurš vairāk rīkojas nekā runā).

Vārds latviešu valodā nav ļoti biežs, bet lietojams gan literatūrā, gan sarunvalodā, parasti ar emocionālu vai novērtējošu nokrāsu.

Įrašas
Paaiškinimas	"Vārdotājs" (vārdotāja) ir cilvēks, kurš runā, stāsta, izsaka domu vārdos, bieži vien ar niansi ilgstošas, pārdomātas vai daiļrunīgas valodas lietošanas. Vārds var nešķirt neitrālu nozīmi, bet nereti liecina par pārspīlētu, pārāk daudz runājošu cilvēku. Piemēri lietojumā: 1. Neitrālā nozīmē (kā stāstītājs, runātājs): "Senajos laikos vārdotājs bija ciemata gudrinieks, kas pārraidīja teikas no paaudzes paaudzē." 2. Negatīvā/ironiskā nozīmē (kā pārāk daudz runājošs cilvēks): "Neklausies viņā – tas tikai vārdotājs, bet darbā neko nespēj paveikt." "Tik daudz runā, kā īsts vārdotājs, bet būtībā tukšas frāzes." Sinonīmi: runātājs, stāstītājs, pļāpājs (atkarībā no konteksta). Antonīmi: klusētājs, darbinieks (cilvēks, kurš vairāk rīkojas nekā runā). Vārds latviešu valodā nav ļoti biežs, bet lietojams gan literatūrā, gan sarunvalodā, parasti ar emocionālu vai novērtējošu nokrāsu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.