"Vaids" latviešu valodā ir dzejolis vai dziesma par sēru, skumjām, zaudējumu — bieži vien ar melnām, traģiskām vai elegiskām notīm. Tas ir cieši saistīts ar bēru, sēru izpausmi mākslā.
Īss skaidrojums:
Tas ir žēlabu dziesmas vai dzejas veids, kas izsāpina sirdi, piemiņu vai skumjas.
Piemēri lietojumā:
1. Literatūrā:
"Viņš uzrakstīja vaidu par zaudēto mīlestību, kurā katrs pants bija piesātināts ar izmisumu."
2. Mūzikā:
"Komponista vaids stīgu kvartetē atspoguļoja kara postījumus un cilvēku ciešanas."
3. Tēlaini (pārnestā nozīmē):
"Vēja šalkoņa pār ezeru skanēja kā vaids — vientuļš un bezcerīgs."
Sinonīmi: elegija, žēlabas, sēru dziesma, trenģis.
Vārds "vaids" cēlies no senprūšu valodas (waidīmā — "skaņa, balss") un lietots jau senlatviešu dzejā, īpaši folklorā un romantismā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.