vagulis
"Vagulis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē mazs, vājš, trausls cilvēks (parasti par zēnu vai puisīti). Tas bieži tiek lietots ar samazinājuma un žēluma/ironijas nokrāsu.
Nozīmes nianses:
1. Fiziska vājuma izteikšanai — tievs, mazs augumā.
2. Rokturības/neveiklības izteikšanai — neizteiksmīgs, nedrošs.
3. Aizbildnieciskā/žēluma tonī — par mazu vai neaizsargātu bērnu.
4. Nicinošā/ironiskā tonī — par pieaugušu vīrieti, kurš uzskatāms par nevaronīgu vai bez rakstura.
Piemēri:
1. Fiziska vājuma kontekstā:
"Pirms treniņiem viņš bija tiešs vagulis, bet tagad ir sadzīvis muskuļus."
2. Rokturības/neveiklības kontekstā:
"Neticu, ka šāds vagulis spēs uzvarēt šaha turnīrā — bet izrādījās ģēnijs!"
3. Aizbildnieciskā tonī:
"Nāc šurp, mazais vaguliņ, tev būs siltāk pie krāsns." (šeit — ar samazinājuma piedēkli "vaguliņš")
4. Ironiskā/nicanošā tonī:
"Viņš strīdās tikai aiz muguras, bet klātienē kļūst par vaguli."
Vēsturiska piezīme: Vārds cēlies no latviešu valodas vārda "vāgs" (vājš) ar samazinājuma piedēkli "-ulis", kas padara to izteiksmīgāku un bieži emocionāli nokrāsotu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.