urdīgs

"Urdīgs" nozīmē runīgs, pārlieku vai neapdomīgi runājošs, bieži ar negatīvu nokrāsu — cilvēks, kurš pārāk daudz runā, izplata nevajadzīgas ziņas, vai viegli izpauž noslēpumus.

Piemēri:
1. Sarunā:
"Nekādā gadījumā viņam neuzticies, viņš ir ļoti urdīgs un noteikti izpaudīs mūsu plānu."

2. Raksturojumā:
"Viņa urdīgā dēļ visa kantora jaunākās intrigas kļuva zināmas jau pēc pāris dienām."

Sinonīmi: pļāpīgs, mutīgs, valodīgs (bet ar negatīvu nozīmi).
Antonīmi: kluss, atturīgs, mērens runāšanā.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'urdigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Urdīgs" nozīmē runīgs, pārlieku vai neapdomīgi runājošs, bieži ar negatīvu nokrāsu — cilvēks, kurš pārāk daudz runā, izplata nevajadzīgas ziņas, vai viegli izpauž noslēpumus. Piemēri: 1. Sarunā: "Nekādā gadījumā viņam neuzticies, viņš ir ļoti urdīgs un noteikti izpaudīs mūsu plānu." 2. Raksturojumā: "Viņa urdīgā dēļ visa kantora jaunākās intrigas kļuva zināmas jau pēc pāris dienām." Sinonīmi: pļāpīgs, mutīgs, valodīgs (bet ar negatīvu nozīmi). Antonīmi: kluss, atturīgs, mērens runāšanā.