"Ugunsapbedījums" ir arheoloģisks termins, kas apzīmē miruša cilvēka apbedīšanas veidu, kurā līķis tiek apzināti sadedzināts un pēc tam apglabāts (bieži vien pelnu traukā vai bedrē). Tas ir viens no senākajiem apbedīšanas rituāliem, kas izplatīts jau no aizvēsturiskiem laikiem.
Īss skaidrojums:
Tas ir apbedīšanas veids, nevis vārds ikdienas valodā. Nozīmē "apbedīšana pēc sadedzināšanas".
Piemēri:
1. Arheoloģiskajos atradumos:
"Kāpā kalna apbedījumos (Latvijā) atrastas ugunsapbedījumu pēdas, kas liecina par seno baltu rituāliem."
2. Vēstures aprakstos:
"Dzelzs laikmetā ugunsapbedījumi bija izplatīti, un pelnas bieži tika glabātas keramikas traukos."
Saistītie termini:
- Kremācija – paša sadedzināšanas process.
- Urna – trauks pelnu glabāšanai.
- Kaps – vieta, kur apbedītas pelnas.
Termins galvenokārt lietots arheoloģijā, vēstures pētījumos un etnogrāfijā, lai aprakstītu senas apbedīšanas tradīcijas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.