ugunsapbedījums

"Ugunsapbedījums" ir arheoloģisks termins, kas apzīmē miruša cilvēka apbedīšanas veidu, kurā līķis tiek apzināti sadedzināts un pēc tam apglabāts (bieži vien pelnu traukā vai bedrē). Tas ir viens no senākajiem apbedīšanas rituāliem, kas izplatīts jau no aizvēsturiskiem laikiem.

Īss skaidrojums:
Tas ir apbedīšanas veids, nevis vārds ikdienas valodā. Nozīmē "apbedīšana pēc sadedzināšanas".

Piemēri:
1. Arheoloģiskajos atradumos:
"Kāpā kalna apbedījumos (Latvijā) atrastas ugunsapbedījumu pēdas, kas liecina par seno baltu rituāliem."

2. Vēstures aprakstos:
"Dzelzs laikmetā ugunsapbedījumi bija izplatīti, un pelnas bieži tika glabātas keramikas traukos."

Saistītie termini:
- Kremācijapaša sadedzināšanas process.
- Urnatrauks pelnu glabāšanai.
- Kaps – vieta, kur apbedītas pelnas.

Termins galvenokārt lietots arheoloģijā, vēstures pētījumos un etnogrāfijā, lai aprakstītu senas apbedīšanas tradīcijas.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'ugunsapbedijums' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.


© 2009 - 2026 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa