transitīvums
"Transitīvums" ir gramatikas termins, kas apzīmē pārejošu darbības vārdu (verbu). Tas nozīmē, ka darbība pāriet no teikuma priekšmeta (subjekta) uz tiešo papildinātāju (objektu). Citiem vārdiem sakot, transitīvs verbs vienmēr prasa atbildi uz jautājumu "Ko?" vai "Kā?", norādot uz darbības saņēmēju.
Īss noteikums:
Ja aiz darbības vārda var uzdot jautājumu "Ko?" un atbilde ir tiešs papildinātājs (piemēram, lietvārds vai vietniekvārds akuzatīvā), verbs ir transitīvs.
Piemēri latviešu valodā:
1. Lasīt (transitīvs verbs)
Es lasu grāmatu. (Ko lasu? – grāmatu)
Viņš lasa avīzi. (Ko lasa? – avīzi)
2. Ēst
Bērns ēd ābolu. (Ko ēd? – ābolu)
Mēs ēdam vakariņas. (Ko ēdam? – vakariņas)
3. Būvēt
Viņi būvē māju. (Ko būvē? – māju)
Valsts būvē ceļu. (Ko būvē? – ceļu)
4. Redzēt
Es redzu jūru. (Ko redzu? – jūru)
Vai tu redzi putnu? (Ko redzi? – putnu)
Pretstats: Nepārejošie (intransitīvie) verbi
Tie neparedz tiešu papildinātāju (piem., "skriet", "gulēt", "smieties").
Piemērs:
Bērns skrien. (Nevar uzdot "Ko skrien?" – darbība nav vērsta uz objektu)
Viņa smejas. (Darbība nepāriet uz objektu)
Svarīgi: Daži verbi var būt gan transitīvi, gan intransitīvi atkarībā no konteksta (piem., "viņš pārtrauca sarunu" – transitīvs; "mācības pārtrauca" – intransitīvs).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.