intransitīvs
Intransitīvs (no latīņu: intransitivus — "nepārejošs") ir gramatiska kategorija, kas raksturo darbības vārdus (verbus), kas nepasaista tiešo papildinātāju. Tas nozīmē, ka darbība neattiecas uz citu priekšmetu, bet paliek pie subjekta.
Galvenās īpašības:
1. Darbība nepieprasa tiešo papildinātāju (akuzatīvā).
2. Darbība bieži izsaka stāvokli, kustību, izmaiņas vai procesu, kas notiek ar subjektu.
Piemēri latviešu valodā:
1. Bērns smejas.
(Darbība "smejas" nenorāda uz objektu — tas notiek ar subjektu "bērns".)
2. Lapa krīt.
(Darbība "krīt" ir pilnīga bez papildinātāja.)
3. Saule lec.
(Darbība "lec" nepieprasa papildinātāju.)
4. Viņš guļ.
(Darbība "guļ" izsaka subjekta stāvokli.)
5. Putns lido.
(Darbība "lido" apraksta kustību, bet neattiecas uz citu objektu.)
Atšķirība no transitīviem verbiem:
- Transitīvs: "Māce grāmatu." (darbība attiecas uz objektu "grāmatu").
- Intransitīvs: "Māce mācās." (darbība ir pilnīga bez objekta).
Svarīgi: Daži verbi var būt gan transitīvi, gan intransitīvi atkarībā no konteksta (piemēram, "viņš pārtrauca darbu" — transitīvs; "saruna pārtraucās" — intransitīvs).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.