transcendentāls
"Transcendentāls" (no latīņu transcendere — "pārsniegt") filozofijā un teoloģijā apzīmē pamatjēdzienus, kas pārsniedz empīrisko pieredzi un materiālo pasauli. Tie ir vispārīgi principi, kas raksturo esību kopumā un ir ārpus konkrētām kategorijām vai fiziskām robežām.
Galvenās nozīmes:
1. Filozofijā (piemēram, viduslaiku scholastikā):
Transcendentālijas ir vispārīgākās īpašības, kas piemīt visam, kas eksistē. Tomasa Akvīnietis izcēla:
- Ens (esība) — eksistence.
- Unum (viens) — vienotība.
- Verum (patiess) — patiesums.
- Bonum (labais) — labestība.
- Dažreiz pievieno Pulchrum (skaistais) — skaistums.
2. Teoloģijā:
Apzīmē Dievu vai dievišķību, kas pārsniedz radīto pasauli un cilvēka saprašanu.
3. Mūsdienu lietojumā:
Var attiekties uz jebko, kas ir ārpus parastās pieredzes — garīgs, mistisks vai absolūti universāls.
Piemēri:
1. Filozofiski:
- "Patiesība (verum) ir transcendentāla, jo tā nav atkarīga no atsevišķām personīgām domām."
- "Labestība (bonum) kā transcendentāls princips vada ētisku dzīvi."
2. Reliģiski:
- "Dieva daba kristietībā tiek uzskatīta par transcendentālu — Viņš pārsniedz laiku un telpu."
3. Ikdienas lietojumā (pārnestā nozīmē):
- "Mūzikas atskaņošanas brīdī viņa piedzīvoja transcendentālu mieru."
- "Dabas skaistums kalnos var radīt transcendentālas sajūtas."
Īsumā: Transcendentāls = kas pārsniedz ierasto pieredzi, materiālo pasauli vai konkrētās kategorijas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.