tēvreize
"Tēvreize" ir reti lietots vārds latviešu valodā, kas apzīmē tēva mantojumu, īpašumu vai māju — tas ir, to, kas pārmantots no tēva vai piederējis tēvam.
Būtiskākā nozīme ir saistīta ar tēva mantojumu (īpaši zemes, mājas), nevis tikai fizisku ceļojumu.
Piemēri:
1. Mantojums:
"Pēc vecāka tēva nāves viņš pārņēma tēvreizi — sētu un tīrumus."
(Šeit "tēvreize" nozīmē mantoto saimniecību.)
2. Simboliska nozīme:
"Dzejnieks rakstīja par tēvreizi kā par garīgo mantojumu no senčiem."
(Var lietot arī abstraktā nozīmē — tradīcijas, vērtības, kas nāk no tēva.)
3. Arhaisks/poētisks lietojums:
"Viņš atgriezās savā tēvreizē, kurā bija audzis."
(Šajā kontekstā tas nozīmē "tēva mājas" vai "dzimtās vietas".)
Piezīme:
Mūsdienās biežāk lieto vārdus kā "mantojums", "tēva māja" vai "dzimtais krūms". "Tēvreize" vairāk sastopama literatūrā, dzejā vai dialektos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.