"Tēvatēvs" nozīme:
Tas ir vectēvs jeb tēva tēvs (senču paaudzē — divas paaudzes atpakaļ). Vārds lietots, lai precīzi norādītu uz tēta tēvu, nevis mātes tēvu (ko sauc par "vectēvu" vai "mātestēvu").
Piemēri:
1. Ģimenes attiecības:
"Mans tēvatēvs vēl joprojām stāsta stāstus par savu jaunību."
"Tēvatēvs mācīja mani zvejot, kad biju mazs."
2. Vēsturisks/vairotājs:
"Viņa tēvatēvs bija slavens rakstnieks 20. gadsimta sākumā."
"Šī pulksteņa tēvatēvs to uzlika kā laulības dāvanu."
Papildinformācija:
- Latviešu valodā līdzīgi vārdi: mātestēvs (mātes tēvs), vecvectēvs (tēvatēva tēvs).
- Sarunvalodā biežāk lieto "vectēvs", bet "tēvatēvs" ir precīzāks, ja vēlas uzsvērt tieši tēva pusē esošo senci.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.