tetrametrs
"Tetrametrs" ir poētiskais mērs (pēdu skaits) pantā, kurā katrā rindā ir četras pēdas (metriskās vienības). Tas ir viens no biežāk lietotajiem ritmiem dzejā, kas nodrošina dzīvīgu, ritmisku un bieži vien dejošu skanējumu.
Piemēri latviešu dzejā:
1. Jānis Rainis (jambiskais tetrametrs – pēdas ar divām zilbēm, uzsvars otrajā):
> "Tum-šā nak-tī es pa-gā-ju
> Pa-tī pa vi-ņas mā-ju."
(Katrā rindā 4 jambi: ◡ –́ | ◡ –́ | ◡ –́ | ◡ –́)
2. Fricis Bārda (horeja tetrametrs – uzsvars pirmajā zilbē):
> "Pie-lī-cis Dūn-gas mal-lī-tē,
> Zil-lais vel-ns pēr-les vā-ca."
(◡ –́ | ◡ –́ | ◡ –́ | ◡ –́, bet ar horeja ritmu)
3. Aleksandrs Čaks (modernāka lietojuma piemērs):
> "Es at-cer-os za-ļās zi-emas,
> Kad sniegs vēl bij’ pro-žams kā stikls."
Kāpēc tetrametrs ir populārs?
- Tā ritms ir dabisks runas ritmam tuviāks nekā garāki metri (piem., pentametrs).
- Labi piemērots stāstīšanai, dziesmām, tautasdziesmām.
- Dod enerģisku, bet ne pārāk sarežģītu ritmisko struktūru.
Īsumā: Tetrametrs = 4 pēdas rindā. Tas ir kā dzejas "pamatritms", ko atrod gan tautasdziesmās, gan mūsdienu dzejā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.